Tas, ka politikai tiešā un pārnestā nozīmē blakus stāvu jau kopš 2003.gada, nav nekāds jaunums. Savulaik esmu strādājusi gan par Ministru prezidenta (E.Repšes) palīgu, gan par partijas Jaunais laiks Saeimas frakcijas vecāko konsultanti, komunikāciju biroja vadītāju, e-lietu ministra padomnieci, deputātu palīdzi; esmu piedalījusies visdažādākajās kampaņās, stratēģiju radīšanās un politikas procesus pazīstu.
Kāpēc manu vārdu partijas Vienotība Rīgas reģiona sarakstā varēs lasīt tikai tagad, Saeimas ārkārtas vēlēšanās 17.septembrī? Tāda iespēja man tuvākajā laikā nebūtu bijusi, ja ne Saeimas atlaišanas fakts - arī man šogad strādājot par deputāta palīdzi, vērojot un esot klāt notiekošajā, bija pilnīgi skaidrs, ka tādā sastāvā uz tiesikumu un godīgu politiku vērstus likumus Saeimai pieņemt ir ļoti apgrūtinoši, ja ne neiespējami. Tādēļ uzskatu šīs - ārkārtas vēlēšanas - par savu iespēju. Par savu iespēju iet un strādāt, parādīt un pierādīt, izstrādāt, iesniegt un atbalstīt.
Man ir 36 gadi, manam jaunākajam bērnam ir vairāk nekā gads, mūsu ģimenē ir trīs bērni. Šāda apstākļu sakritība mani novedusi pie vēlmes padziļināti pētīt valsts ģimenes atbalsta politiku. Tādēļ domāju, ka tieši tagad ir mans laiks piedāvāt savu varēšanu un zināšanas citām ģimenēm, varbūt pat vēl topošām, un tiem ļaudīm, kuri piekristu mani virzīt par savu pārstāvi Saeimā. Tas ir mans pragmatisms. Izaicinājumus atstāšu citiem - es gribu būt pārliecināta, ko un kāpēc daru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru